aplaimot
aplaimot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplaimoju | aplaimojam | aplaimoju | aplaimojām | aplaimošu | aplaimosim |
| 2. pers. | aplaimo | aplaimojat | aplaimoji | aplaimojāt | aplaimosi | aplaimosiet, aplaimosit |
| 3. pers. | aplaimo | aplaimoja | aplaimos | |||
Pavēles izteiksme: aplaimo (vsk. 2. pers.), aplaimojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplaimojot (tag.), aplaimošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplaimotu
Vajadzības izteiksme: jāaplaimo
Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzrunāti un skaistiem vārdiem aplaimoti tiks arī aizņemtie un jau saistītie.
- Savukārt jaunjelgaviešus 2014. gadā “ Minhauzens” aplaimoja ar trešo vietu.
- Vismaz aplaimojiet kaut ko par to piķi, ko jūs grābjat!
- Pēdējo dienu laikā ar neraksturīgi asiem paziņojumiem Latviju aplaimojuši mūsu pārjūras kaimiņi.
- Agru aplaimoja šīs acis, lai gan līdzi nāca mazliet skumju.