aplaimojums
aplaimojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplaimojums | aplaimojumi |
| Ģen. | aplaimojuma | aplaimojumu |
| Dat. | aplaimojumam | aplaimojumiem |
| Akuz. | aplaimojumu | aplaimojumus |
| Lok. | aplaimojumā | aplaimojumos |
Rezultāts → aplaimot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, ja kāds šo darbiņu darīs tavā vietā, tad cerētais aplaimojums būs mazāks, nekā esi gaidījis.
- Vai atklātība un atzīšanās tev atnesīs aplaimojumu, tu būsi gandarīts un bez dvēseles gremžām nodzīvosi savu atlikušo mūžu?
- Ja ne viņu pieskāriena vai aplaimojuma, tad...
- Aiz Dieva prasības stāv vislielākais cilvēka un cilvēces aplaimojums, kas sākas virs zemes un sasniedz pilnību aizkapa dzīvē.
- Mani ļoti uzrunāja latviešu teologa, luterāņu mācītāja Paula Žibeika ( 1910-2006) 23. psalma interpretācija, ko viņš sarakstījis 1976. gadā, kad teoloģijai un baznīcai nebūt nebija tās vieglākās dienas Latvijā: " Kāds aplaimojums un prieks, kad drīkst būt Dieva viesis.