apkarināties
apkarināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkarinos | apkarināmies | apkarinājos | apkarinājāmies | apkarināšos | apkarināsimies |
| 2. pers. | apkarinies | apkarināties | apkarinājies | apkarinājāties | apkarināsies | apkarināsieties, apkarināsities |
| 3. pers. | apkarinās | apkarinājās | apkarināsies | |||
Pavēles izteiksme: apkarinies (vsk. 2. pers.), apkarinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkarinoties (tag.), apkarināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkarinātos
Vajadzības izteiksme: jāapkarinās
Refl. → apkarināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sazagtu visādas notekcaurules un aku vākus un apkarinātos ar tiem kā bruņām.
- Kāds vīrietis, apkarinājies ar reklāmas plakātiem, dala bukletus.
- Rāgānas bija ģērbtas spilgtos kankaros, spīguļiem apkarinājušās, viņu āda laistījās, ābeļziedu putekšņus iezīdusi.
- Cilvēku vēlmei apkarināties ar spožām spalvām, pašapliecināties un izrādīties, kaut staigājot ar āža kāju zābakiem, nav robežu.
- Kāds liepājnieks drīz vien pēc aizrādījuma uz tumšā ceļa apkarinājās ar atstarotājiem un atkal iekļuva nepatikšanās, jo kļuva redzams policistiem.