apkārpīt
apkārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkārpu | apkārpām | apkārpīju | apkārpījām | apkārpīšu | apkārpīsim |
| 2. pers. | apkārpi | apkārpāt | apkārpīji | apkārpījāt | apkārpīsi | apkārpīsiet, apkārpīsit |
| 3. pers. | apkārpa | apkārpīja | apkārpīs | |||
Pavēles izteiksme: apkārpi (vsk. 2. pers.), apkārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkārpot (tag.), apkārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkārpītu
Vajadzības izteiksme: jāapkārpa
Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ņēmu savu galvaskausu un nesu uz to vietu, liku, vēl ar zemi apkārpīju".