apkārstīt
Lietojuma biežums :
apkārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apkārstu | apkārstām | apkārstīju | apkārstījām | apkārstīšu | apkārstīsim |
2. pers. | apkārsti | apkārstāt | apkārstīji | apkārstījāt | apkārstīsi | apkārstīsiet, apkārstīsit |
3. pers. | apkārsta | apkārstīja | apkārstīs |
Pavēles izteiksme: apkārsti (vsk. 2. pers.), apkārstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkārstot (tag.), apkārstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkārstītu
Vajadzības izteiksme: jāapkārsta
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki pašķiras, ar muguru sajutuši tuvojamies procesiju, lai gan tā ne skrien, ne neskrien - tā rikšo spokaini klusi: četri nesēji un uz bambusniedru kārtīm šūpinātā trešā laicīguma zīme, ietīstīta baltā drānā un apkārstīta ar spīguļiem, ar kādiem mēs pušķojam Ziemassvētku eglīti.
- Nometusies ceļos uz kapelas lūgšanu sola lūgties un rociņas kopā saņēmusi, Uršule ij nemanīja, kā domās aizklīda prom no lūgsnas vārdiem un ļāva, lai iztēle aiznes uz netālo nākotni, kurā redzēja sevi ietērptu visbrīnišķīgākā zelta brokāta kleitā, ar rožu vainagu uz vaļējām cirtām, apkārstītu ar dārglietām, pērlēm un koraļļiem, ko sanesuši viņai pateicīgie godbijīgie lūdzēji, kam aizraujas elpa no viņas debešķīgā skaistuma un žēlsirdības, bet vecāki, Kazimiers un visi mājas kalpi ar viņu lepojas, pateicas Tam Kungam, kurš viņiem kaut uz īsu brīdi dāvājis īstu svēto, un rūgti nožēlo visus viņai teiktos nelaipnos vārdus un netīši nodarītās pārestības...
- Un jā, būdams Žemaitijas vecākais, viņš, apvaldu zaudējis, pats savām rokām vairākkārt ar zobenu nocirta ceļmalas krustus, bet ne jau tāpēc, ka būtu necietis krustus vai būtu gribējis noniecināt katoļu ticību, bet tāpēc, ka žemaiši tos krustus bija pārvērtuši par pagāniskiem elkiem, izdrāzuši sev kristīgo svēto dievekļus, kas tagad viņiem aizstāja senos pašu dieviņus, apkārstījuši tos ar labības vārpām, lāču nagiem, vilku zobu krellēm, pienaglojuši pie tiem izkaltētas ķirzakas un zalkšus, bet pakājē salikuši kazu galvaskausus, un gāja viņi pie tiem krustiem lūgties ne tikai pēc labas ražas un visādām svētībām, bet lūdza arī ļaunas lietas: lai nedrauga zirgs sāk klibot, lai kaimiņam acis iztek vai arī lai nodeg viņa apcirkņi; vai arī diedelēja kaut ko aiz tīras skaudības: lai kādai meitai piemetas bakas - jo šī par daudz skaista, lai kaimiņam lopi apsprāgst - jo šis par bagātu.
- tāpēc viņš iztapsēja visu baznīcu ar melnu audeklu un uzbūvēja viņai milzīgu castrum doloris, un arī to apkārstīja melnām, skumjām drapērijām, un tās drapērijas turēja briesmīgas, baltas, dejojošas ģiltenes, kam galvā bija kunigaišu kroņi, bet sveces Svētā Ercenģeļa Miķeļa baznīcā tolaik ij dienu, ij nakti dega simtiem, kur nu simtiem - tūkstošiem, un ekzekvijas tika dziedātas bez apstājas, un šīs greznās nāves karaliste vidū viņš tai uzcēla brīnišķīgu melna un balta marmora pieminekli, ko bija pasūtījis pie karaļa servitoriem itāļiem un kas maksāja droši vien tikpat daudz, cik piecas vidēji lielas muižas, taču sērojošais Sapiega teica, ka cenai nav nozīmes; vistikumīgākajai, skaistākajai un lieliskākajai kunigaitijas sievietei viņš uzcelšot viņas cienīgu pieminekli; un izdaiļoja pieminekli ar nelaiķes dzimtas ģerboņiem, ar balta marmora Lilijām, un viņas pašas tēlu brīnišķīgi izkala no marmora gluži kā dzīvu, bet tagad tam tēlam lūgšanas skaitīja šis svešais vīrs, un tupēja, nometies tā priekšā ceļos, un šis svešinieks noteikti nebija Sapiega, jo Sapiega pats no kapa piecelties nevarēja, kur nu vēl piekukuļot vārtnieci, turklāt šis, lai arī jau pusmūžā, tomēr bija jaunāks, nekā būtu jābūt Sapiegam, ja tas vēl būtu dzīvs, taču tā viņa raudāšana tukšajā baznīcā Uršulei patiešām iedvesa šausmas, varbūt biedēja pat vēl vairāk nekā spoka žēlabas, jo šie neskanīgie šņuksti aizspriezdamies cēlās no krūtīm,
- Viss segām apkārstīts, viss pilns ar mantām velts.