apetīte
apetīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apetīte | apetītes |
Ģen. | apetītes | apetīšu |
Dat. | apetītei | apetītēm |
Akuz. | apetīti | apetītes |
Lok. | apetītē | apetītēs |
1.Ēstgriba.
Stabili vārdu savienojumiLabu apetīti!; Labu ēstgribu! Vilka apetīte.
- Labu apetīti!; Labu ēstgribu! — novēlējums ēdējiem
- Vilka apetīte sarunvaloda — ļoti liela apetīte
- Zirga apetīte sarunvaloda, frazēma — ļoti liela apetīte
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Vēlēšanās, patika (ko darīt).
Stabili vārdu savienojumiApetīte aug (arī nāk) ar ēšanu.
- Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, idioma — saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Depresijai raksturīgs arī apetītes zudums vai tieši pretēji - paaugstināta apetīte.
- Tā lielā apetīte, kura man bija jaunībā, ir pārgājusi.
- Gaidot otro mazuli, viņa jutusies sagurusi un arī apetītes trūcis.
- Zils apgaismojums neder arī virtuvē - ēdiens šādā gaismā neraisīs apetīti.
- Kā saka - apetīte rodas ēdot," turpināja aizsargs. "