apēvelēt
apēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apēvelēju | apēvelējam | apēvelēju | apēvelējām | apēvelēšu | apēvelēsim |
| 2. pers. | apēvelē | apēvelējat | apēvelēji | apēvelējāt | apēvelēsi | apēvelēsiet, apēvelēsit |
| 3. pers. | apēvelē | apēvelēja | apēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: apēvelē (vsk. 2. pers.), apēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apēvelējot (tag.), apēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāapēvelē
1.Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
1.1.Mazliet, pavirši noēvelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es to apēvelēju.
- Pirmkārt, slinkus skolniekus, kad pierunāšana vairs nelīdz, māca ar pātagu, bet līku koku padara taisnu, to apdedzinot un apēvelējot.
- Vasarnieku balles Dubultos notiek smacīgā zālē ar zemiem logiem ( Dīveļa viesnīcā); tā celta no pavirši apēvelētiem, nekrāsotiem baļķiem, tai ir lubu jumts, un izskatā tā līdzinās miroņa šķirstam.
- Antipirēto būvkonstrukciju virsmas nedrīkst apēvelēt vai citādi mehāniski apstrādāt , jo tādējādi tiek noņemta pretuguns aizsargkārtiņa
- Baļķi ir apēvelēti , ar dubultu saiti un uz ierievjiem ar stūra savienojumiem no daudzslāņu līmētas koksnes