apdullums
apdullums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apdullums | apdullumi |
| Ģen. | apdulluma | apdullumu |
| Dat. | apdullumam | apdullumiem |
| Akuz. | apdullumu | apdullumus |
| Lok. | apdullumā | apdullumos |
1.Rezultāts → apdullt1.
2.Rezultāts → apdullt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apdullums var rasties gadījumā, ja nieres nefiltrē visas atkritumvielas no organisma un šie sārņi sāk ietekmēt smadzenes.
- Barā tiekam stumdīti un murcīti — negaidīti ātri izaugušās kustības apdullumā neesam pamanījuši, ka pūlis kļūst gluži nevadāms.
- Bet, kamēr traucamies turp, ceļā stājas tādi kavēkļi, grūtības un jauni pārbaudījumi, ka iestājas apdullums un sākas maldīšanās.
- Protams, būtu iedevuši, saku, un mani pārņem tāds apdullums, it kā pats tikko būtu dabūjis pa galvu ar tintnīcu...
- Agrāk es to uzskatīju par iemeslu uzplijīgajam drudzim un citām indevēm, nomācošajam apdullumam pēc ilga miega, un vienmēr nožēloju snauduļošanu no rītiem.