apdullt
apdullt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdullstu | apdullstam | apdullu | apdullām | apdullšu | apdullsim |
| 2. pers. | apdullsti | apdullstat | apdulli | apdullāt | apdullsi | apdullsiet, apdullsit |
| 3. pers. | apdullst | apdulla | apdulls | |||
Pavēles izteiksme: apdullsti (vsk. 2. pers.), apdullstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdullstot (tag.), apdullšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdulltu
Vajadzības izteiksme: jāapdullst
apdult
1.Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
2.Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
2.1.Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
2.2.Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man garām virtenītē rokas sadevuši spiežas kāda viegli apdullušu jauniešu kompānija.
- Pie sludinājumu staba netālu no bibliotēkas vajadzētu tupēt diviem apdullušiem baložiem.
- Bitīte apdullusi kā pavasara muša, kaut kas nav kā parasti.
- Tagad viņa pasniedzās pēc pulksteņa un centās piespiest apdullušās smadzenes pamosties.
- Tie apdulluši steidzās pie maujošajām mātēm, meklēdami mierinājumu pie tesmeņiem.