apauklēt
apauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apauklēju | apauklējam | apauklēju | apauklējām | apauklēšu | apauklēsim |
| 2. pers. | apauklē | apauklējat | apauklēji | apauklējāt | apauklēsi | apauklēsiet, apauklēsit |
| 3. pers. | apauklē | apauklēja | apauklēs | |||
Pavēles izteiksme: apauklē (vsk. 2. pers.), apauklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apauklējot (tag.), apauklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apauklētu
Vajadzības izteiksme: jāapauklē
1.Paauklēt (vairākus citu pēc cita).
2.apvidvārds Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biju muldera apauklētajā lapā.
- Ļaudis saka nu bērns apauklēts , ka tik smagi kliedz
- Skropuļi tamdēļ , ka bērns apauklēts mēnešvērtībās
- Kad bērns apauklēts , tad dilst laukā
- Kad kas jem otra bērnu rokā , tad dažreiz gadās , ka apauklētais bērns paliek melns kā zeme , smags un ne spēcīgs , visa āda paliek tīri svabada un ļankarējas