apauklēt
Lietojuma biežums :
apauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
Locīšana
1.Paauklēt (vairākus citu pēc cita).
2.apvidvārds Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri