apauļot
apauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apauļoju | apauļojam | apauļoju | apauļojām | apauļošu | apauļosim |
| 2. pers. | apauļo | apauļojat | apauļoji | apauļojāt | apauļosi | apauļosiet, apauļosit |
| 3. pers. | apauļo | apauļoja | apauļos | |||
Pavēles izteiksme: apauļo (vsk. 2. pers.), apauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apauļojot (tag.), apauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apauļotu
Vajadzības izteiksme: jāapauļo
1.Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Auļot apkārt.
1.2.Apaulekšot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau gandrīz būtu gājusi iekšā pagalmā, tad apauļoja apkārt pirtij un tad mudīgi pakaļ Zelei uz kūti.
- Bet, kad Rita no viņa labsirdīgi atgaiņājas, zirgs, draiskulīgi apauļojis līkumu, nostājas pie maza krūmiņa un caur tā zariem ziņkārīgi lūkojas uz Ritu.