Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
apšņurkt
apšņurkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.apšņurkstuapšņurkstamapšņurkuapšņurkāmapšņurkšuapšņurksim
2. pers.apšņurkstiapšņurkstatapšņurkiapšņurkātapšņurksiapšņurksiet, apšņurksit
3. pers.apšņurkstapšņurkaapšņurks
Pavēles izteiksme: apšņurksti (vsk. 2. pers.), apšņurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšņurkstot (tag.), apšņurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšņurktu
Vajadzības izteiksme: jāapšņurkst
Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Visus viņus vieno nakts , kas pavadīta apšņurkušā hotelī ar kolorītiem sarkanuzvalkotiem un garlaikotiem nēģeriem aiz recepcijas galda
  • Viņš viņai atnes cienastu no kāda svētku galda , mazu , apšņurkušu kūkas gabaliņu , lielās saldās tortes pēdējo palieku
  • Filipss Tsitoss filmu veido kā nosacītu pasaules modeli tautu , nāciju un valodu Bābeli , kuras pārstāvji sapulcējušies apšņurkušā kroģelī
  • Atkal visas daudzskaitlī runā, daudzas tādas, bišku apšņurkušas...
  • Un tā nu šis reiz cēlais gaisa kuģis nīkst kaut kur ielas malā pavisam apšņurcis un nebaudāms.