apšņurkāt
apšņurkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšņurkāju | apšņurkājam | apšņurkāju | apšņurkājām | apšņurkāšu | apšņurkāsim |
| 2. pers. | apšņurkā | apšņurkājat | apšņurkāji | apšņurkājāt | apšņurkāsi | apšņurkāsiet, apšņurkāsit |
| 3. pers. | apšņurkā | apšņurkāja | apšņurkās | |||
Pavēles izteiksme: apšņurkā (vsk. 2. pers.), apšņurkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšņurkājot (tag.), apšņurkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšņurkātu
Vajadzības izteiksme: jāapšņurkā
Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, iespējams, viens otrs tāds lādzīgs mūžņu māžeklis būs iepiņķerēts arī šajā apšņurkātajā lasāmmantā.”
- Dzīvnieki taču apšņurkā produktus apakšējos plauktos!"