apķepēt
apķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apķepēju | apķepējam | apķepēju | apķepējām | apķepēšu | apķepēsim |
| 2. pers. | apķepē | apķepējat | apķepēji | apķepējāt | apķepēsi | apķepēsiet, apķepēsit |
| 3. pers. | apķepē | apķepēja | apķepēs | |||
Pavēles izteiksme: apķepē (vsk. 2. pers.), apķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apķepējot (tag.), apķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apķepētu
Vajadzības izteiksme: jāapķepē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau iepriekšējā ceļa pārrakšanas rezultātā samaļoties šķembām veidojās pelēks pulveris, kas putēja, bet lietus laika tas apķepēja ap mašīnām un apaviem.
- Visa viņa būtība ir vērsta uz māliem apķepētu un ķēdēm apjoztu veidojumu.
- Rūdis pat drošības pēc vēl iegāja tuvāko māju iekšpagalmos, bet suņa nekur, nekur nebija, tāpēc silto pienu viņš nīgri izlēja no apķepējušas litra burciņas.