antropomorfisms
antropomorfisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antropomorfisms | antropomorfismi |
| Ģen. | antropomorfisma | antropomorfismu |
| Dat. | antropomorfismam | antropomorfismiem |
| Akuz. | antropomorfismu | antropomorfismus |
| Lok. | antropomorfismā | antropomorfismos |
1.Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
2.joma: reliģija Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- antropomorfisms [< gr. anthrōpos
- Priekšstatos par dieviem grieķi ātri pārgāja uz antropomorfismu, t.i., viņi uztvēra savus dievus kā personas un iztēlojās tos cilvēku veidolā.
- Kestlers atsaucies uz daudziem fenomeniem, kas balstīti uz salīdzinājumu – analoģiju, metaforu, parabolu, alegoriju, identifikāciju, joku, personifikāciju, antropomorfismu u.c. kā īpašiem bisociāciju gadījumiem.
- Kā tēlainās izteiksmes līdzeklis antropomorfisms bieži lietots Bībelē, lai aprakstītu Dieva viszinību ( visuredzošā Dieva acs), godību un spēku ( Dieva labā roka un elkonis) u. c.
- E. Saids līdzīgā kontekstā atsaucas uz Frīdrihu Nīči ( Friedrich Nietzsche), kas atbildē uz jautājumu par patiesības būtību uzskata, ka patiesība ir „ mobila metaforu, metonīmijas un antropomorfismu armija – īsumā – tādu attiecību summa, ko poētiski un retoriski vairo, maina vietām un izdaiļo ( ..)” ( Said, 1985: 39).