amizēties
amizēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | amizējos | amizējamies | amizējos | amizējāmies | amizēšos | amizēsimies |
| 2. pers. | amizējies | amizējaties | amizējies | amizējāties | amizēsies | amizēsieties, amizēsities |
| 3. pers. | amizējas | amizējās | amizēsies | |||
Pavēles izteiksme: amizējies (vsk. 2. pers.), amizējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: amizējoties (tag.), amizēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: amizētos
Vajadzības izteiksme: jāamizējas
Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citreiz tas viņam pieprasa, lai viņš amizējas, ļaujas izklaidei.
- Lāgiem amizējāmies ar teologiem, jo tur bija arī braši zēni!
- — Tad nepazinu, bet tagad pazīstu, — Švemberģis amizējās.
- Mājās braucot, sapirkām saldumus, amizējāmies par niekiem.
- Par Ģirta Jakovļeva Sančesu publika amizējās, taču tēlam cauri spīdēja redzētie smieklīgie kaukāzieši.