amizēt
amizēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | amizēju | amizējam | amizēju | amizējām | amizēšu | amizēsim |
| 2. pers. | amizē | amizējat | amizēji | amizējāt | amizēsi | amizēsiet, amizēsit |
| 3. pers. | amizē | amizēja | amizēs | |||
Pavēles izteiksme: amizē (vsk. 2. pers.), amizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: amizējot (tag.), amizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: amizētu
Vajadzības izteiksme: jāamizē
Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī es apstājos, jo tagad, pēc redzētā pie muižas un piedzīvojuma ar suņiem, mani šī satikšanās patīkami amizēja.
- Tomēr tagad tie bija priekšzīmīgā kārtībā, un arī no samaksas vecais liekulis neatteicās, un tas mani zināmā mērā pat amizēja.
- Mans lūgums pēc dzeramā ūdens viņu nezin kādēļ stipri amizēja, viņa seja jau savilkās gandrīz vai uz smiešanos, tomēr viņš savaldījās.
- Un sevi amizēju, trenkādams putnus pa jumtu un lielo kaimiņu runci, kas laikam tīšām, lai mani kaitinātu, nāca ik dienas un gorījās uz palodzēm un koku zariem, kur man bija gŗūti nokļūt.
- Amizēju pagasts