alusnesējs
alusnesējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alusnesējs | alusnesēji |
| Ģen. | alusnesēja | alusnesēju |
| Dat. | alusnesējam | alusnesējiem |
| Akuz. | alusnesēju | alusnesējus |
| Lok. | alusnesējā | alusnesējos |
Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu.
Stabili vārdu savienojumiRīgas alusnesēju brālība.
- Rīgas alusnesēju brālība — apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī alusnesēju brālībā sievietes bija pilntiesīgas organizācijas locekles, pat mirušas.
- 1503. gadā par alusnesēju brālības biedru uzņēma priesteri Johanu Venkhūzenu ( Johann Wenkhusen) – kopā ar jau mirušajiem vecākiem – tēvu un māti.
- 16. gs. pirmajā pusē Rīgas krāvēju un alusnesēju brālības sarakstā atzīmēta kāda sieviete kurpniece ( kurpenekesche), bet Tallinas kalpones Maises ( Mayse) testamentā 15. gs. beigās minēta kurpniece Kristoferše, kura viņai bija parādā 4 mārkas.
- Rīgā dažas cunftes 15. gs. pieļāva māsu uzņemšanu apvienībās, un daļa no tām bija t.s. „ nevācu” transportstrādnieku brālības, piemēram, nesēju jeb krāvēju, alusnesēju u.c. Livonijas pilsētu rātes un amatu apvienības sievietes izslēdza no amatiem, sekojot vācu pilsētu jeb Hanzas pilsētu paraugam – kopš 16. gs. divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem uzņemšana dažādās amatu apvienībās tika arvien ierobežota.
- Līdzās diviem rātes un diviem Lielās un Mazās ģildes locekļiem tās dibināšanā piedalās Celle no latviešu alusnesējiem.