alps
alps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alps | alpi |
| Ģen. | alpa | alpu |
| Dat. | alpam | alpiem |
| Akuz. | alpu | alpus |
| Lok. | alpā | alpos |
1.Brīdis.
2.Brāzma.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz galda paliek neapēstie āboli, vāzēs egļu zari un baltas alpu vijolītes.
- Sandrīna: Mana vizbulīte, mana mīļā alpu vijolīte!
- Vasaras periodā, ģimeņu bari augstajās alpu pļavās apvienojas lielos baros līdz 300 īpatņiem.
- Viņas smējās, spurdza, rokās turēja torti “ Kristīne” un alpu vijolītes.
- Manā istabā vāzē vēl sarkanbaltās neļķes un trauslās alpu vijolītes, uz galda pāris smaržīgu ābolu.