alcējs
alcējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alcējs | alcēji |
| Ģen. | alcēja | alcēju |
| Dat. | alcējam | alcējiem |
| Akuz. | alcēju | alcējus |
| Lok. | alcējā | alcējos |
alcēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alcēja | alcējas |
| Ģen. | alcējas | alcēju |
| Dat. | alcējai | alcējām |
| Akuz. | alcēju | alcējas |
| Lok. | alcējā | alcējās |
Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārmaiņu alcēji augošā drosmē pārgalvīgi lēca pretī un sauca pēc neiesīkstējušiem ideāliem.
- Liels ieguvums nopietna, dziļa, bagāta teātra alcējiem.
- Notraukt mīlestības alcēju kā uzkritušu kukaini, sagādāt viņam saltu atžilbšanu viņai sagādā baudu.
- Redzi, tiem negausīgajiem laimes alcējiem...
- Kāds tālumu alcējs — turīgs miesās, tērpts Antiversačes piegrieztā fufaikā — vaicā, kā nokļūt šur un tur.