alūvijs
alūvijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | alūvijs | alūviji |
| Ģen. | alūvija | alūviju |
| Dat. | alūvijam | alūvijiem |
| Akuz. | alūviju | alūvijus |
| Lok. | alūvijā | alūvijos |
1.Upju straumju sanesti nogulumi; aluviālie nogulumi.
Stabili vārdu savienojumiGultnes alūvijs. Palu alūvijs. Vecupju alūvijs.
- Gultnes alūvijs vārdkoptermins — aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
- Palu alūvijs vārdkoptermins — aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Vecupju alūvijs vārdkoptermins — organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam
2.novecojis Holocēns – pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vājāk drenētajos pazeminājumos ir ezeru un purvu nogulumi, purvu un upju ielejās – alūvijs.
- No virspuses salu sedz 1—2 metrus biezi palu alūvija smilšmāla un māla nogulumi, bet salas pamatā ir 15—17 metru biezi aluviālu smilšu un grants nogulumi ar dūņu un dūņainas smilts lēcām.
- Alūvija īpatnības atkarīgas no upes baseina ģeoloģiskās uzbūves un upes hidroloģiskā režīma.
- Tos dažviet klāj jaunāki nogulumi — kūdra, saldūdens kaļķieži un alūvijs.
- Sunžas straujais tecējums gadā iznes ap 12 200 000 tonnas alūvija.