akcentuācija
akcentuācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akcentuācija | akcentuācijas |
| Ģen. | akcentuācijas | akcentuāciju |
| Dat. | akcentuācijai | akcentuācijām |
| Akuz. | akcentuāciju | akcentuācijas |
| Lok. | akcentuācijā | akcentuācijās |
Valodas akcentu sistēma; akcentēšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- G. Svence uzskata, ka jauniešu attīstības periodā arvien pieaugošas individualizācijas ietekmē izpaužas un veidojas rakstura akcentuācijas.
- Personām ar akcentuācijas iezīmēm, cerebrāli organisku nepietiekamību, zemu izglītības un profesionālo līmeni atjaunošanās periods manāmi aizkavējas.
- Perioda raksturojumam izmantoti dažādi apzīmējumi: hormonu vētras, autoritāšu maiņa, konformisms, morālais relatīvisms, opozīcija, kritika, pašapliecināšanās, sensitivitāte, pašcieņa, pretenziju līmeņa paaugstināšanās, infantilisms, emocionālās kompensācijas reakcijas, rakstura akcentuācija.
- Tās struktūru veido trīs kompetenču veidi: PK, sociālā kompetence un individuālās attīstības jeb sociokultūras kompetence, kas ir savstarpēji saistīti, nav nodalāmi un izpaužas ar virzienu akcentuāciju: individuālās attīstības kompetencei izteiktāka ir „ Es„ tēla koncepcija, sociālajai kompetencei – attīstītas komunikācijas prasmes, PK – gatavība profesionālai darbībai.