aizturēt
Lietojuma biežums :
aizturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
1.1.Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
1.2.Saglabāt, paturēt (kādā vietā); sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
1.3.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
2.parasti formā: trešā persona Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
3.Neļaut izpausties; savaldīt.
4.parasti formā: trešā persona Neizdot (pienu) — par slaucamiem lopiem.
5.Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
5.1.Neizmaksāt; ieturēt (biežāk).
6.Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
Saistītās nozīmessaņemt ciet, arestēt, apcietināt, saņemt.
7.Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties.
7.1.nepabeigtas darbības nozīme Turēt ciet.
Stabili vārdu savienojumiAizturēt elpu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri