aizsliet
aizsliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslienu, aizsleju | aizslienam, aizslejam | aizslēju | aizslējām | aizsliešu | aizsliesim |
| 2. pers. | aizslien, aizslej | aizslienat, aizslejat | aizslēji | aizslējāt | aizsliesi | aizsliesiet, aizsliesit |
| 3. pers. | aizslien, aizslej | aizslēja | aizslies | |||
Pavēles izteiksme: aizslien, aizslej (vsk. 2. pers.), aizslieniet, aizslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslienot, aizslejot (tag.), aizsliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslietu
Vajadzības izteiksme: jāaizslien, jāaizslej
1.Piesliet (ko kam priekšā).
2.Piesliet (aiz kā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fotoradarus aizslēja ar personīgajiem auto, smērēja ar krāsu, apmētāja ar kefīru.
- Beigu beigās abi meistari sasēja kaut ko līdzīgu plostam un aizslēja priekšā dobumam
- Turklāt sienu apšuva ar vertikālu koku aizsleju , vizualizē M
- Tā vienkārši aizslieta ar skārdu
- Aplūkojot vienu no tiem, veidojas priekšstats, ka astronauts vienā mirklī pārlec pāri pats savai ēnai, bet otrā redzams, kā mēnesgājējs aizslējis krustveida zīmi kameras objektīvā, proti, tā, it kā būtu iebraucis iekšā tieši fotoaparātā, nokļūstot starp objektīvu un fotofilmiņu.