aizslīgt
aizslīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslīgstu | aizslīgstam | aizslīgu | aizslīgām | aizslīgšu | aizslīgsim |
| 2. pers. | aizslīgsti | aizslīgstat | aizslīgi | aizslīgāt | aizslīgsi | aizslīgsiet, aizslīgsit |
| 3. pers. | aizslīgst | aizslīga | aizslīgs | |||
Pavēles izteiksme: aizslīgsti (vsk. 2. pers.), aizslīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslīgstot (tag.), aizslīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslīgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizslīgst
Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš aizgāja uz Karjeras centru izpildīt testu, lai uzzinātu, ko viņš īsti grib un var. Pēc piecām mokošām stundām Morics saņēma lapiņu ar diagrammu, kurā interešu līkne aizslīga tālu zem nulles.
- V. M.: - Tie, kam patīk filozofija, var aizslīgt dažādās metaforiskās ārēs, domāt, ka katrs esam figūra šajā pasaulē, kauliņš kādā konkrētā spēlē.