aizslīgt

aizslīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri