aizskart
aizskart 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizskaru | aizskaram | aizskāru | aizskārām | aizskaršu | aizskarsim |
| 2. pers. | aizskar | aizskarat | aizskāri | aizskārāt | aizskarsi | aizskarsiet, aizskarsit |
| 3. pers. | aizskar | aizskāra | aizskars | |||
Pavēles izteiksme: aizskar (vsk. 2. pers.), aizskariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizskarot (tag.), aizskaršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizskartu
Vajadzības izteiksme: jāaizskar
2.Aizvainot, arī pazemot.
2.1.Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
3.Apdraudēt, ierobežot.
4.Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fleimings ( flaming) — naidīga, apzināti aizskaroša tiešsaistes mijiedarbība.
- , apņemtos to neatsavināt un neizmantotu vienpusējā kārtā ( neaizskartu).
- Taču savu tiesību realizēšanā cilvēks nedrīkst aizskart citu cilvēku tiesības.”
- Latvijā — apmētāja ar sūdiem un izkliedza cilvēka cieņu aizskarošus apvainojumus.
- Kā likums, viņš neatstāj savā ceļā nelaimīgas un aizskartas sievietes.