aizplīvurot
aizplīvurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizplīvuroju | aizplīvurojam | aizplīvuroju | aizplīvurojām | aizplīvurošu | aizplīvurosim |
| 2. pers. | aizplīvuro | aizplīvurojat | aizplīvuroji | aizplīvurojāt | aizplīvurosi | aizplīvurosiet, aizplīvurosit |
| 3. pers. | aizplīvuro | aizplīvuroja | aizplīvuros | |||
Pavēles izteiksme: aizplīvuro (vsk. 2. pers.), aizplīvurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplīvurojot (tag.), aizplīvurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplīvurotu
Vajadzības izteiksme: jāaizplīvuro
1.Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
2.parasti formā: trešā persona Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
2.1.pārnestā nozīmē Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
3.Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. Skrastiņa aizplīvuroti/apgaroti klīstošais skatiens vienlaikus aizkustina un šausmina.
- Tūlīt aiz knoblohu vadoņa dzeltena mūļa mugurā sēdēja kāda aizplīvurota jaunava.
- Savu laiskumu tu gribi aizplīvurot, un neko tu neņem vērā.
- Tirgotājs pazuda savā būdā un pēc mirkļa izveda aizplīvurotu stāvu.
- - ierunājās aizplīvurotā siera desa, izklausīdamās drīzāk ieinteresēta, nevis sabijusies.