aizplīvot
aizplīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizplīvoju | aizplīvojam | aizplīvoju | aizplīvojām | aizplīvošu | aizplīvosim |
| 2. pers. | aizplīvo | aizplīvojat | aizplīvoji | aizplīvojāt | aizplīvosi | aizplīvosiet, aizplīvosit |
| 3. pers. | aizplīvo | aizplīvoja | aizplīvos | |||
Pavēles izteiksme: aizplīvo (vsk. 2. pers.), aizplīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplīvojot (tag.), aizplīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplīvotu
Vajadzības izteiksme: jāaizplīvo
Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitene, sarafāna pierietenim nočaukstot, kā lapiņa aizplīvoja līdz durvīm.
- Tie aizplīvoja uz pasta, veikala, ceptuves un kapsētas pusi.
- Noliegdama gravitācijas likumu, Jūlija aizplīvoja turp un pat ievaidējās.
- Bet Rudīte tik aizplīvoja tālāk – citreiz pastāstīšot.
- Lai gan laukā jau ir oktobris, garām aizšvirkst kāda vientuļa spāre un aizplīvo dzeltens taurenis.