aizmirstība
aizmirstība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmirstība | aizmirstības |
| Ģen. | aizmirstības | aizmirstību |
| Dat. | aizmirstībai | aizmirstībām |
| Akuz. | aizmirstību | aizmirstības |
| Lok. | aizmirstībā | aizmirstībās |
1.Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
PiemēriPēc trīs stundu nogurdinoša ceļojuma incidents jau nogrimis aizmirstības putekļos.
- Pēc trīs stundu nogurdinoša ceļojuma incidents jau nogrimis aizmirstības putekļos.
- Dienas līdzinājās cita citai, un trauksmainie pagātnes notikumi sāka pamazām pārklāties ar aizmirstības miglu.
- Dažādas viltus mācības un ideoloģijas nogrims aizmirstībā, bet iesvētīto vara un savstarpējās saites visiem pārējiem paliks tumsā tītas...
- Vēsture nav aizmirstības apdraudēta pagātne.
2.Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas; aizmiršanās1.
PiemēriVēl ne, vēl ne, viņa sev teica, saņēma Toma galvu rokās un akli meklēja aizmirstību viņa lūpās.
- Vēl ne, vēl ne, viņa sev teica, saņēma Toma galvu rokās un akli meklēja aizmirstību viņa lūpās.
- No mirkļa aizmirstības mani atmodināja Mairitas smiekli, viņa iedeva izlasīt kādu papīru, bet pati par to smējās kā par vislielāko joku savā dzīvē.
- No svētlaimīgās aizmirstības izrauj dūrieni sejā.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit