aizlaipot
aizlaipot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlaipoju | aizlaipojam | aizlaipoju | aizlaipojām | aizlaipošu | aizlaiposim |
| 2. pers. | aizlaipo | aizlaipojat | aizlaipoji | aizlaipojāt | aizlaiposi | aizlaiposiet, aizlaiposit |
| 3. pers. | aizlaipo | aizlaipoja | aizlaipos | |||
Pavēles izteiksme: aizlaipo (vsk. 2. pers.), aizlaipojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlaipojot (tag.), aizlaipošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlaipotu
Vajadzības izteiksme: jāaizlaipo
1.Laipojot aiziet, aizvirzīties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sazīmējusi starp visiem sīkrūtainajiem savu vīru, Elza aizlaipoja līdz viņam.
- — Izvairīdamies no būvgružiem, priekšnieka vietnieks aizlaipo līdz automobilim un prom ir.
- Vairs neteicis ne vārda, viņš apgriezās un aizlaipoja pār ciņiem, uzmanīgi celdams kājas.
- Romualds gar peļķēm aizlaipoja uz automašīnu.
- No pašas Rīgas viņa atcerējās tikai tumšas, dubļainas ielas; bija vēls rudens vakars, smidzināja sīks, pretīgs lietus, kas paspēja samērcēt Annas plāno pusmētelīti, kamēr klase ar skolotāju priekšgalā virtenē aizlaipoja no dzelzceļa stacijas līdz koncertzālei.