aizlaiki
aizlaiki vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | aizlaiki |
| Ģen. | — | aizlaiku |
| Dat. | — | aizlaikiem |
| Akuz. | — | aizlaikus |
| Lok. | — | aizlaikos |
1.Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te no aizlaikiem, maniem bērnības laikiem, dzīvo kaimiņš Raimonds.
- Vientuļš gājējs kā visos laikos un aizlaiku laikos tumsā dodas mājup.
- Performances intensitāte atgriežas mītiskajos aizlaikos un atsauc atmiņā mītu par subjektivitātes rašanos.
- Doloresa bija alternatīvās mūzikas dīva, ieradusies no senās ķeltu zemes aizlaikiem.
- "Tie nav nekādi aizlaiku rēgi, mīļā Helēna.