aizkviekt
aizkviekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkviecu | aizkviecam | aizkviecu | aizkviecām | aizkviekšu | aizkvieksim |
| 2. pers. | aizkviec | aizkviecat | aizkvieci | aizkviecāt | aizkvieksi | aizkvieksiet, aizkvieksit |
| 3. pers. | aizkviec | aizkvieca | aizkvieks | |||
Pavēles izteiksme: aizkviec (vsk. 2. pers.), aizkvieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkviecot (tag.), aizkviekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkviektu
Vajadzības izteiksme: jāaizkviec
kopā ar: lietvārds "auss", akuzatīvs, daudzskaitlis Ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
Avoti: LLVV