aizkvēpt
aizkvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkvēpstu | aizkvēpstam | aizkvēpu | aizkvēpām | aizkvēpšu | aizkvēpsim |
| 2. pers. | aizkvēpsti | aizkvēpstat | aizkvēpi | aizkvēpāt | aizkvēpsi | aizkvēpsiet, aizkvēpsit |
| 3. pers. | aizkvēpst | aizkvēpa | aizkvēps | |||
Pavēles izteiksme: aizkvēpsti (vsk. 2. pers.), aizkvēpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkvēpstot (tag.), aizkvēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkvēptu
Vajadzības izteiksme: jāaizkvēpst
1.Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
1.1.Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
1.2.Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss ir aizkvēpis ciet, un automašīna vairs nedarbojas.
- Aizkvēpušu stiklu notīrīt ar pelniem?
- Šī stāsta sākumā ir rindas: “ Manu logu te ir aizaudzis liels akmeņa nams, un ik rītu, kad mostos, es redzu viņa kaulaino muguru un aizkvēpušās logu acis...
- Zināms, toreiz, kad notika mūsu laulības, – sacīja Tince, it kā raudzīdamies “ petrolejas ķēķa” aizkvēpušajā lodziņā, bet, kā man likās, redzēdams pavisam ko citu, – tik bērnišķīgi priekšstati Bertu vairs nemulsināja.
- un aizkvēpušām rīklēm par mīlu sēc.