aizklapēt
aizklapēt 2. konjugācijas darbības vārds; neliterārs, sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklapēju | aizklapējam | aizklapēju | aizklapējām | aizklapēšu | aizklapēsim |
| 2. pers. | aizklapē | aizklapējat | aizklapēji | aizklapējāt | aizklapēsi | aizklapēsiet, aizklapēsit |
| 3. pers. | aizklapē | aizklapēja | aizklapēs | |||
Pavēles izteiksme: aizklapē (vsk. 2. pers.), aizklapējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklapējot (tag.), aizklapēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklapētu
Vajadzības izteiksme: jāaizklapē
1.Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
2.Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
Avoti: MLVV, SLG, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā negribējās pavisam aizklapēt bāru, pārtaisīju to par tējnīcu.
- Tur pat neviens necenšas neko aizklapēt, lai citi netiktu iekšā.
- Piemēram, Mežaparkā grasās aizklapēt sākumskolu, kurā mācās mans dēls.”
- Vajadzēja valstij lielos uzņēmumus paturēt, ne izdalīt un aizklapēt.
- Nu, lūk, šī vainas apziņa, nejau kas cits, aizklapēja ciet mūsu mutes.