aizklāt
Lietojuma biežums :
aizklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
1.2.Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
2.Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
2.1.Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri