aizkaltēt
aizkaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkaltēju | aizkaltējam | aizkaltēju | aizkaltējām | aizkaltēšu | aizkaltēsim |
| 2. pers. | aizkaltē | aizkaltējat | aizkaltēji | aizkaltējāt | aizkaltēsi | aizkaltēsiet, aizkaltēsit |
| 3. pers. | aizkaltē | aizkaltēja | aizkaltēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkaltē (vsk. 2. pers.), aizkaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkaltējot (tag.), aizkaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkaltētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkaltē
Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sliktākajā gadījumā – augu var aizkaltēt, kā rezultātā tas var neziedēt.
- Ir jāzina, kuras puķes ir mazāk prasīgas, kuras nekādā ziņā nedrīkst aizkaltēt.
- Ar šīm aizkaltētajām tūjām mēs kaut ko varēsim darīt pēc divām nedēļām.
- Sliktākajā gadījumā - augu var aizkaltēt, kā rezultātā tas var neziedēt.
- Ar krāsainajiem tinteniekiem ir viens milzīgs mīnuss- ja reti lieto, var aizkaltēt galvu.