aizkalst
aizkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkalstu | aizkalstam | aizkaltu | aizkaltām | aizkaltīšu | aizkaltīsim |
| 2. pers. | aizkalsti | aizkalstat | aizkalti | aizkaltāt | aizkaltīsi | aizkaltīsiet, aizkaltīsit |
| 3. pers. | aizkalst | aizkalta | aizkaltīs | |||
Pavēles izteiksme: aizkalsti (vsk. 2. pers.), aizkalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkalstot (tag.), aizkaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkalstu
Vajadzības izteiksme: jāaizkalst
1.Sākt kalst (par augiem, to daļām); panīkt sausuma dēļ.
2.Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
2.1.Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
3.apvidvārds Aiztrūkt – pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad asns parādās un tam pietrūkst mitruma, tas aizkalst un nemaz neuzdīgst.
- Tie ir aizkalti ciet, tos nevar noņemt nost.
- Visbēdīgākā pašlaik ir situācija Kurzemes pusē, kur vasarāju lauki aizkaltuši, un zālājiem draud izdegšana.
- Vai ziediņš neaizkaltīs, vai nenosals.
- Pārcilājot aizkaltušas krāsu tūbiņas un vecus skiču blokus, atradu dažas savas vēstules, kuras vēl studiju laikos biju rakstījis savai vienīgajai.