aizgrabēt
aizgrabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgrabu | aizgrabam | aizgrabēju | aizgrabējām | aizgrabēšu | aizgrabēsim |
| 2. pers. | aizgrabi | aizgrabat | aizgrabēji | aizgrabējāt | aizgrabēsi | aizgrabēsiet, aizgrabēsit |
| 3. pers. | aizgrab | aizgrabēja | aizgrabēs | |||
Pavēles izteiksme: aizgrabi (vsk. 2. pers.), aizgrabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgrabot (tag.), aizgrabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrabētu
Vajadzības izteiksme: jāaizgrab
Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tās aizgrabēja pretējā – mīnusa virzienā?
- Garām pretējā virzienā aizgrabēja nodauzīts un sarūsējis žigulītis, kārns, melnraibs puscūcis plīvojošām ausīm pārjoza ceļam.
- Aizgrabējām līdz galam, bija tāda normāla izmēra stacija, ar vairākiem vilcieniem, cilvēki arī rosījās.
- Garām pretējā virzienā aizgrabēja nodauzīts un sarūsējis žigulītis , kārns , melnraibs puscūcis plīvojošām ausīm pārjoza ceļu
- Empātiju viņi izmantoja kā ieroci viens pret otru, un pret to nevarēja ne īsti ar cirvi, ne ar lauzni pretīm stāties, vien nodurt skatu un ātrāk aiztīties, aizgrabēt aiz noliktavas stūra, ātri uzlasot nobirušos metāla gabalus.