aizgore
aizgore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgore | aizgores |
| Ģen. | aizgores | aizgoru |
| Dat. | aizgorei | aizgorēm |
| Akuz. | aizgori | aizgores |
| Lok. | aizgorē | aizgorēs |
1.Vieta aiz krāsns, vieta starp sienu un krāsni vai arī krāsns mūrītis.
2.Priekškrāsns, lielas krāsns priekšējā daļa.
3.Krāsns caure; rovis, rievis.
4.Šaura vieta starp divām ēkām.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rijas aizgorē bija melnākā tumsa
- Apraudzījis bērņukus , kas kā miega maķi saldi šņāca zem rūkainās seģenes aizgorē , vīrs apvilka kaileni , uzmauca galvā blauzeni un , uzmetis kamiesī blaķeni , izgāja pagalmā