Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aizglumēt
aizglumēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
Avoti: LLVV