aizglaust
aizglaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizglaužu | aizglaužam | aizglaudu | aizglaudām | aizglaudīšu | aizglaudīsim |
| 2. pers. | aizglaud | aizglaužat | aizglaudi | aizglaudāt | aizglaudīsi | aizglaudīsiet, aizglaudīsit |
| 3. pers. | aizglauž | aizglauda | aizglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: aizglaud (vsk. 2. pers.), aizglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizglaužot (tag.), aizglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizglaustu
Vajadzības izteiksme: jāaizglauž
1.Glaužot aizbīdīt (aiz kā).
2.apvidvārds Slepus bāzt aiz kaut kā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pirksti pārslīdēja pār viņas auss izliekumu, aizglaužot aiz auss viņas matu šķipsnu.
- Sānos ataugušos matus var aizglaust aiz ausīm, šādi padarot griezumu maigāku.