aizdūmot
aizdūmot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdūmoju | aizdūmojam | aizdūmoju | aizdūmojām | aizdūmošu | aizdūmosim |
| 2. pers. | aizdūmo | aizdūmojat | aizdūmoji | aizdūmojāt | aizdūmosi | aizdūmosiet, aizdūmosit |
| 3. pers. | aizdūmo | aizdūmoja | aizdūmos | |||
Pavēles izteiksme: aizdūmo (vsk. 2. pers.), aizdūmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdūmojot (tag.), aizdūmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdūmotu
Vajadzības izteiksme: jāaizdūmo
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
2.transitīvs Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu bezkrāsainā telpā, cauri rūtīm ieplūst aizdūmota gaisma. „
- Tā nu mūsu zemi vēl joprojām bradā un piespļauda okupanti, bet Jūs pūlaties aizdūmot latviešiem skatu un aizbāzt mutes, lai neredz patiesību un klusē.
- ( 61) Trešais dziedājums – “ Baltijas jūras krastā”: Mūžīgi mūžos lai turamies pie Baltijas jūras – Zudīs ja krasti latviešu tautas kājām, aizdūmos neziņā latviešu tauta.
- Tad nu viņas, krēslai nākot, ar drojeņu vainagiem galvā gulēja upes stāvajā krastā, aizdūmojot savu apziņu pavisam savādā, alkainā skaistumā.
- Jūs pūlaties aizdūmot latviešiem skatu un aizbāzt mutes , lai neredz patiesību un klusē