aizšvīkstēt
aizšvīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšvīkstu | aizšvīkstam | aizšvīkstēju | aizšvīkstējām | aizšvīkstēšu | aizšvīkstēsim |
| 2. pers. | aizšvīksti | aizšvīkstat | aizšvīkstēji | aizšvīkstējāt | aizšvīkstēsi | aizšvīkstēsiet, aizšvīkstēsit |
| 3. pers. | aizšvīkst | aizšvīkstēja | aizšvīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: aizšvīksti (vsk. 2. pers.), aizšvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšvīkstot (tag.), aizšvīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšvīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšvīkst
Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te tumšā koridorī aizšvīkstēja steidzīgi soļi...
- Pār ūdeni aizšvīkstēja meža baloža spārni.
- Aizšvīkstēja viņa kurpju pieskārieni bruģim.
- Tās kladzinādamas aizšvīkst, atstādamas aiz sevis pelēkus un mīkstus jēlsūdus, kuros vienmēr kāds muļķis iekāpj.
- Un Dāvis atgrūžas ar nūjām, un Dāvis aizšvīkst lejā no kalna, un Dāvis taisnā ceļā ar abām slēpēm iebrauc tieši celmā, un Dāvis apmet kūleni ar vēl lielāku loku nekā mazais Saska, un Dāvis ir viscaur sniegā, un Dāvis pieslejas kājās un saka: