aizšūt
aizšūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšuju | aizšujam | aizšuvu | aizšuvām | aizšūšu | aizšūsim |
| 2. pers. | aizšuj | aizšujat | aizšuvi | aizšuvāt | aizšūsi | aizšūsiet, aizšūsit |
| 3. pers. | aizšuj | aizšuva | aizšūs | |||
Pavēles izteiksme: aizšuj (vsk. 2. pers.), aizšujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšujot (tag.), aizšūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšūtu
Vajadzības izteiksme: jāaizšuj
1.Šujot savienot (kā malas).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šim nolūkam izmanto koka irbulīšus vai arī aizšuj ar kulinārijas diegu.
- Šeit arkojums ir aizšūts, bet tur bija maziņa vaļējā estrāde.
- Vispirms aizšuj aci mātei, bet pēc tam arī meitai.»
- Tā nabaga sieviņa tātad visu savu dzīvi nodzīvojusi ar aizšūtu aci!
- Dakterīte pārgrieza māmiņas Millijas vēderu, ieskatījās, nogrozīja galvu un aizšuva vēderu ciet.