aizšņorēt
aizšņorēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšņorēju | aizšņorējam | aizšņorēju | aizšņorējām | aizšņorēšu | aizšņorēsim |
| 2. pers. | aizšņorē | aizšņorējat | aizšņorēji | aizšņorējāt | aizšņorēsi | aizšņorēsiet, aizšņorēsit |
| 3. pers. | aizšņorē | aizšņorēja | aizšņorēs | |||
Pavēles izteiksme: aizšņorē (vsk. 2. pers.), aizšņorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšņorējot (tag.), aizšņorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšņorētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšņorē
1.Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
1.1.Aizsaitēt (apavus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažs acīm redzami pats vairs nespēj aizšņorēt kurpes.
- Ar zīmuli padalīsies, palīdzēs draugam aizšņorēt kurpju saites – iesaistīties un palīdzēs visiem.
- Ar aizšņorētu rīkli, kad VIENTULĪBA uzbrūk.
- Piemēram, ja bērns neprot aizšņorēt kurpju auklas, tad vecākiem skolai būtu jāmeklē apavi ar klipšiem.
- Nevaru aizšņorēt kurpes.