aizšņākt
aizšņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšņācu | aizšņācam | aizšņācu | aizšņācām | aizšņākšu | aizšņāksim |
| 2. pers. | aizšņāc | aizšņācat | aizšņāci | aizšņācāt | aizšņāksi | aizšņāksiet, aizšņāksit |
| 3. pers. | aizšņāc | aizšņāca | aizšņāks | |||
Pavēles izteiksme: aizšņāc (vsk. 2. pers.), aizšņāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšņācot (tag.), aizšņākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšņāktu
Vajadzības izteiksme: jāaizšņāc
Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad šis itālietis ( vai arī dānis) dusmīgi aizšņāc pie iebrucēja.
- Bulta aizšņāca un iedūrās, pēc skaņas spriežot, miesā.
- Šur tur ierējās suns vai kāda mašīna aizšņāca pa ledu uz centra pusi.
- Čūskas no Muki.lv plauktiem pamazām aizšņākušas prom uz katrai piemērotām mājām.
- Ar apbrīnojamu akurātību ik pa 5 minūtēm un vēl biežāk atnāk braucieni ar pilnu sparu un bez satricinājuma uz vietas tiek apturēti; par minūti vagoni tukšojušies un atkal pildījušies, un braucieni atkal aizšņāc.