aizķert
aizķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizķeru | aizķeram | aizķēru | aizķērām | aizķeršu | aizķersim |
| 2. pers. | aizķer | aizķerat | aizķēri | aizķērāt | aizķersi | aizķersiet, aizķersit |
| 3. pers. | aizķer | aizķēra | aizķers | |||
Pavēles izteiksme: aizķer (vsk. 2. pers.), aizķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķerot (tag.), aizķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķertu
Vajadzības izteiksme: jāaizķer
1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
2.Satvert (ko) ar asu, agru priekšmetu.
3.Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
3.1.sarunvaloda; lieto: reti Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
3.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
4.sarunvaloda Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Stabili vārdu savienojumiAizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu.
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu idioma — aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cits liecinieks redzējis, ka tajā pašā laikā ēku aizķēris ekskavators.
- Aizķerot ar naža smaili, kraupja bojājumi labi atdalās no bumbuļsīpola.
- Automašīna aizvadītajā diennaktī aizķērusi arī kādas 19 gadus vecas jaunietes velosipēdu.
- Ķēdīti bērns vr aizķert ar rokām, saraut un pat norīt.
- Brīdī, kad vilciens vīrieti aizķēris, tas braucis nelielā ātrumā.