aitmākonis
aitmākonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aitmākonis | aitmākoņi |
| Ģen. | aitmākoņa | aitmākoņu |
| Dat. | aitmākonim | aitmākoņiem |
| Akuz. | aitmākoni | aitmākoņus |
| Lok. | aitmākonī | aitmākoņos |
Nelielis ieapaļš, augsts mākonis.
Avoti: ViV