ainojums
ainojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ainojums | ainojumi |
| Ģen. | ainojuma | ainojumu |
| Dat. | ainojumam | ainojumiem |
| Akuz. | ainojumu | ainojumus |
| Lok. | ainojumā | ainojumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- šādu vārtu ainojumu: vertikāls stabs, kas balstīja vienu vārtu slēdzējviras malu, griezās ar saviem augšpusē un apakšpusē noapaļotiem un ‘kurpēs’ iestiprinātiem galiem uzdurvē un slieksnī izveidotajās iedobēs, tā ka slēdzējviru ar zināmu piepūli varēja kustināt no aizvērta stāvokļa – perpendikulāri ieejai – līdz atvērtam stāvoklim – paralēli sānu mūrim, kas dažreiz tika pat izdobts, lai slēdzējvira varētu pēc iespējas pilnīgāk ‘iegult’ tajā un lai satiksme caur vārtiem noritētu netraucēti.
- Kristus ainojums tas no vēstules
- Kad satiekas laiks un mūžība, ainojumi kļūst neizbēgami...
- Šis ainojums par radīšanu atklāj, ka dienas tad tika noteiktas, skaitot no vakara līdz vakaram.
- Tās māca patiesību ar ainojumu un stāstu palīdzību, nevis ar burtiskiem argumentiem ( Dieva valstība līdzinās...