adjektīvs
adjektīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | adjektīvs | adjektīvi |
| Ģen. | adjektīva | adjektīvu |
| Dat. | adjektīvam | adjektīviem |
| Akuz. | adjektīvu | adjektīvus |
| Lok. | adjektīvā | adjektīvos |
adj. saīsinājums
Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds.
PiemēriMorfoloģijā aplūkotas substantīvu, adjektīvu, numerāļu, pronomenu un verbu formu īpatnības tautasdziesmu valodā.
- Morfoloģijā aplūkotas substantīvu, adjektīvu, numerāļu, pronomenu un verbu formu īpatnības tautasdziesmu valodā.
- Daudzi raksti vētīti latviešu valodas morfoloģijas problēmām: adjektīviem, skaitļa vārdiem, verbiem un prepozīcijām.
- Adjektīva vārdkopu struktūru augšzemnieku dialektā analizē A. Vulāne.
Stabili vārdu savienojumiKvalitatīvais adjektīvs. Relatīvais adjektīvs.
- Kvalitatīvais adjektīvs — adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- Relatīvais adjektīvs vārdkoptermins; joma: valodniecība — īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds
Avoti: LLVV, i1, T
Piemēri valodas korpusos:šeit